Šajā emuāra ierakstā mēs izpētām savu patieso atrašanas ceļu ārpus labā un ļaunā robežām, izmantojot Hermaņa Heses darbu "Demians", un kopā aplūkojam, ko tas nozīmē mums, dzīvojot šodien.
1919. gadā ar pseidonīmu “Emil Sinclair” publicētā Hermaņa Heses — romānista un dzejnieka, kas pārstāvēja 20. gadsimta sākuma Vāciju — romāna “Demian” — bija apzināta izvēle, ko jau slavenais autors izvēlējās vērtēt tikai pēc darba vērtības. “Demian” attēlo jauna zēna ceļojumu, meklējot savu ceļu pēc tam, kad viņš caur savu draugu Demianu ir sastapies ar tumšo pasauli sevī. Tā dziļi rezonēja ar tā laika garu, dzīvojot Pirmā pasaules kara atstāto postījumu un sakāves sajūtas vidū, izpelnoties gan sabiedrības, gan kritiķu atzinību.
Ar apakšvirsrakstu “Par Emīla Sinklēra jaunību” “Demians” ir pazīstams kā viens no Hermaņa Heses veiksmīgākajiem darbiem, kas pat ieguvis titulu “jaunatnes kustības Bībele”. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk tas joprojām ir iemīļots jauniešu vidū visā pasaulē, un ir tulkots aptuveni 30 valodās.
Sinklērs, parasts zēns, kas audzis vecāku sirsnīgajā aprūpē un kristīgajā ticībā, pirmos soļus tumsas pasaulē ienes zēns vārdā Francs Kromers. Pieķerts negaidītos melos Francam Kromeram, Sinklērs galu galā atdod viņam naudu. Iesprostots melnbaltās morāles pasaulē, viņš cieš no vainas apziņas un sirdsapziņas pārmetumiem par savu uztverto grēku.
Tad kādu dienu Sinklērs satiek zēnu vārdā Demians, kurš ir pārgājis uz viņa skolu. Sajūtot Sinklēra stāvokli, Demians sniedz palīdzīgu roku, vadot Sinklēru pa ceļu, kur viņš var atbrīvoties no labā un ļaunā binārās pasaules un pastāvēt par sevi. Tā Sinklērs dodas ceļojumā, lai atrastu sevi.
Hermaņa Heses lugā "Demians" cilvēka dzīve tiek skatīta kā ceļš uz patiesā "es" sasniegšanu. Pretošanās ārēji uzspiestām normām un tabu, atbrīvošanās no čaulas un savas autentiskās formas atklāšana ir cilvēcei uzticētais svētais pienākums. Hermanis Hese attēlo cilvēka tieksmi dzīvot kā pilnīgam "es" caur Emīlu Sinklēru, kurš nemitīgi cenšas sekot savai iekšējai balsij (Demians).
"Esmu tikai centies dzīvot tā, kā mani vada iekšēji. Bet kāpēc tas bija tik grūti?"
Cilvēka dzīve ir ceļojums pretī sev, mēģinājums atrast ceļu, sekojot norādēm. Kļūt par sevi – tas ir, kļūt par cilvēku – ir iespējams ikvienam, taču ceļš turp ir ārkārtīgi grūts. Kamēr cilvēks dzīvo saskaņā ar sabiedrības noteiktajām normām un gaidām, viņš nevar kļūt par sevi.
“Cilvēka dzīve ir ceļojums pretī sev, mēģinājums atrast ceļu, sekojot norādījumiem. Neviens nedzīvo kā pilnīgs cilvēks. Tomēr katrs cilvēks cenšas kļūt par sevi, cik vien labi spēj. Daži neskaidri, citi skaidri. Cilvēki līdz pēdējai dienai nes dzimšanas atlikumus, pirmatnējās gļotas un membrānu. Galu galā daži beidz savu dzīvi, tā arī nekļūstot par cilvēkiem. Viņi paliek tikai vardes, ķirzakas vai skudras.”
“Demians” ir arī autobiogrāfisks romāns, ko ietekmējusi Hermaņa Heses paša pieredze, psihoanalītiskie pētījumi un Junga dziļā psiholoģija.
Kāds tad ir tas fundamentālais spēks, kas mūsdienās virza katra no mums dzīvi? Iespējams, ka gadsimtiem ilgi iemīļotā "Demiana" ilgstošais spēks slēpjas faktā, ka pat tagad pastāv neskaitāmi daudz Emīlu Sinklēru, kuriem ir jāatbrīvojas no savām čaulām un jāatrod savs ceļš.
